mērķi..mērķi..mērķi..

Posted on Oktobris 15, 2010

1


pavisam nesen kādā diskusijā lasīju superīgu ierakstu.. jautājums bija par, nu jau visiem dzirdētu jēdzienu, vizualizēšanu.. kā to izmantot saistībā ar vientulību un otrās pusītes atrašanu.. tas par ko sajūsminos šeit, bija kādas meitenes pavisam vienkāršs komentārs, kura pamatdoma bija šāda – gāju pa ielu un iedomājos, ka viņš – puisis, ir blakus, smaidīju un smējos, iedomājos kā pastaigājāmies pa parku, un viņš uzradās, īsts un labs, pat nevar saprast no kurienes..

tad nu jāsaka, ka es arī esmu no tiem dīvainajiem, kas tic mūsu pašu smadzeņu lielajam potenciālam, domāšanas lielajam spēkam.. es patiešām ticu šīm mistiskajām lietām, ko sauc par pozitīvo domu spēku, vizualizēšanu.. es tikai mācos, es mēģinu un ir kādas mazās lietas, kur man tas ir sanācis… tajā visā ļoti svarīgi ir uzstādīt sev mērķi un ticēt tam, ka tas tā būs…

jau sen sen atpakaļ, pamatskolas laikā, audzinātāja stāstīja par kādu slavenu mūku, kas esot izdomājis, ka viņam nepieciešams sarkankoka rakstāmgalds, un ieguvis to… pēc tam paskaidrojot, ka lielākā daļa līdz sapņa piepildījumam ir noticēt, ka tā būs un izturēties tā, it kā viņš jau stāv istabā…

man arī ir mērķi, daži pieticīgāki, daži iespējams ne tik… Kādu pamest? – pastaiga pa Londonu, karsta kafija Parīzē uz ielas, sava ideālā darba vieta, mājvieta pilsētā, kas man patīk – esmu pat rajonu noskatījis….

ko es gribēju pateikt ar šo visu??? neko būtisku, atgādināt sev, ka svarīgi ir nospraust mērķi, ticēt tam… un pie reizes atgādināt to arī tev..

Tev tak ir mērķi? ?